Latvija: Fakti un statistika

Atrašanās vieta: Austrumeiropa, kas robežojas ar Baltijas jūru, starp Igauniju un Lietuvu

Galvaspilsēta: Rīga

Klimats: jūras; mitras, mērenas ziemas, siltas vasaras

Iedzīvotāji: 1,8 miljoni (2019. gads)

Etniskais sastāvs: latviešu 57,7%, krievu 29,6%, baltkrievu 4,1%, ukraiņu 2,7%, poļu 2,5%, lietuviešu 1,4%, pārējo 2%

Reliģijas: luterāņu, Romas katoļu, krievu pareizticīgo

Valdība: parlamentārā demokrātija

Valoda Latvijā

Latvijas oficiālā valoda ir latviešu, kas pieder indoeiropiešu valodu saimes baltu grupai. Vēl viena ievērojama latviešu valoda ir gandrīz izmirstošā lībiešu valoda urāliešu valodu saimes somu grupai, kuru aizsargā likums. Latgaliešu valodu (latviešu valodas izloksni) arī aizsargā Latvijas likumi kā latviešu valodas vēsturisko variāciju. Krievu valoda ir visizplatītākā minoritāšu valoda.

Latvijas tauta, kultūra un sabiedrība

Reliģija

    Savulaik latvieši bija pievērsušies tam, ko varētu dēvēt par “pagānisku” pārliecību par dabiskām dievībām. Lai arī dzīvesveids vairs neliecina par reliģisku piederību šai pārliecībai, tradīcijas turpina tautas dziesmas, ticējumi un svētki.

    Kristietība Latvijas teritorijā ienāca līdz ar Krusta kariem 12.-13. gadsimtā, kamēr 18. gadsimtā notika krievu pareizticīgo reliģijas nostiprināšanās. Reliģijas ietekme uz iedzīvotājiem bija ievērojami mazinājusies komunistu okupācijas laikā, kad tās sekotāji tika sodīti un diskriminēti.

    Mūsdienās konstitūcija garantē reliģijas brīvību. Kopš komunistiskā režīma krišanas ir notikusi reliģioza atdzimšana, lielākajai daļai iedzīvotāju piederot luteriskajai baznīcai, kaut arī ir liels katoļu un pareizticīgo kristiešu skaits.

Dziedātāju tauta

    Latviju sauc par “dziedošo tautu”. Neparasti ir atrast latvieti, kurš kādā savas dzīves brīdī nav dziedājis korī vai ansamblī. Ik pēc pāris gadiem visi Latvijas kori, kā arī tautas deju kolektīvi pulcējas uz Dziesmu svētkiem, kuros piedalās vairāki tūkstoši dalībnieku.

    Tautasdziesmas ir viens no Latvijas nacionālajiem dārgumiem. Latviešu tautasdziesma (“daina”) ir viena no latviešu kultūras atšķirīgajām iezīmēm. Šīm tautas dziesmām ir trīs svarīgi elementi: tradīcija, literatūra un simbolika. Daina ir orālās mākslas forma un simbols, kas pēdējos divos gadsimtos ir veidojis Latvijas nacionālo identitāti. Tūkstoš gadu senie laiki ir identificēti vairāk nekā 1,2 miljoni tekstos un 30 000 melodijās.

Ģimene

Ģimene joprojām ir sociālās struktūras centrs. Pat pilsētu teritorijās paplašinātas ģimenes paaudzēs parasti dzīvo kopā vienā dzīvoklī. Lielākajai daļai ģimeņu ir tikai viens vai divi bērni. Ģimene saviem locekļiem sniedz gan emocionālu, gan finansiālu atbalstu. Parasti vecākiem ir finansiāla atbildība pār pieaugušajiem bērniem. Paredzams, ka bērni parūpēsies par vecākiem vecumdienās. Retāk cilvēki pārceļas no apgabala, kurā dzimis. Pat ja bērns dodas uz pilsētu strādāt, viņi mēdz doties mājās brīvdienās.

Hierarhiska sabiedrība

Latvija ir hierarhiska sabiedrība. Cilvēki tiek cienīti viņu vecuma un amata dēļ. Gados vecāki cilvēki tiek uzskatīti par gudriem un viņi tiek cienīti. Latvieši sagaida, ka vecākais cilvēks pēc vecuma vai amata pieņems lēmumus, kas ir grupas interesēs.

Privātumu, lūdzu

    Lai arī latvieši ir draudzīgi un neformāli ar tuviem draugiem un ģimeni, attiecībās ar svešiem cilvēkiem ir atturīgi un formāli. Viņi ir privāti un rezervēti, nelielās ar savu mantu un viegli neizrāda emocijas. Viņi uzskata, ka paškontrole ir uzvedība, kas jāstimulē. Viņi neuzdod personīgus jautājumus un, iespējams, neatbild, ja jūs iejaucaties viņu privātumā.

    Personīgā dzīve tiek turēta atsevišķi no biznesa. Ja draudzība attīstās darbā un tiek ievesta personīgajā dzīvē, šī draudzība birojā netiek ienesta. Personīgās lietas netiek apspriestas ar draugiem.

Latvijas kultūra

Tikšanās un sveicieni

  1. Ātrs, stingrs rokasspiediens ar tiešu acu kontaktu ir tradicionālais sveiciens.
  2. Latvieši diezgan kontrolē sejas izteiksmes un nesteidzas smaidīt.
  3. Pēc iepazīšanās viņu sākotnējā rezervētība atmaigst.
  4. Sveicot tuvu draugu vai ģimenes locekli, daži latvieši sniedz skūpstu uz vaiga, kaut arī daudzi to nedara, tāpēc tas nav universāls attiecību tuvības mērs.
  5. Iepazīstinot ar kādu personu, parasti tiek norādīts vārds un uzvārds ar pievienotu godpilnu titulu “kungs” vīrietim un “kundze” sievietei.

Dāvanu pasniegšanas etiķete

  1. Parasti latvieši apmainās dāvanām ar ģimeni un tuviem draugiem uz Ziemassvētkiem, dzimšanas dienām un citiem pasākumiem, piemēram, kristībām un kāzām.
  2. Dāvanām nav jābūt dārgām; svarīgāk ir iegādāties kaut ko tādu, kas parāda, ka tu pazīsti un rūpējies par saņēmēju.
  3. Ja esat uzaicināts uz latviešu māju, paņemiet saimniecei šokolādes kārbu, dzēriena pudeli, augļus vai ziedus.
  4. Ziedi jāpiešķir nepāra skaitļos.
  5. Pāra puķu skaits tiek dots, kad kāds sēro.
  6. Dāvanas parasti tiek atvērtas saņemšanas brīdī.

Ēdināšanas etiķete

  1. Latvieši parasti izklaidējas restorānos un reizēm savās mājās.
  2. Ierasties laikā; punktualitāte norāda uz cieņu pret citiem.
  3. Saģērbieties labi, tas liecina par cieņu pret citiem.
  4. Pirms ieiešanas mājā jums var lūgt novilkt āra kurpes.
  5. Galda maniere Latvijā ir formāla.
  6. Palieciet stāvus, līdz uzaicina apsēsties. Var tikt norādīts uz noteiktu vietu.
  7. Galda maniere ir kontinentāla, t.i., dakšiņu ēšanas laikā tur kreisajā rokā, bet nazi – labajā.
  8. Nesāciet ēst, kamēr to darīt  nesāk saimniece vai jūs esat uzaicināts sākt.
  9. Salvetes jāatstāj uz galda, nevis jāliek klēpī.
  10. Apēdiet visu uz jūsu šķīvja.

Biznesa protokols un etiķete

Satikt cilvēkus

  1. Latvieši izmanto formālu pieeju uzņēmējdarbībai.
  2. Tomēr ņemiet vērā, ka pastāv stila atšķirības starp vecākiem darbiniekiem, kuri uztur formalitāti, un jaunākajai paaudzei, kura labprāt izvairās no tās.
  3. Tikšanās laikā sarokieties ar visiem.
  4. Turiet acu kontaktu.
  5. Tikšanās sākumā un beigās sarokojieties.
  6. Nosaukumi ir svarīgi. Ja kādam nav profesionālā vai akadēmiskā nosaukuma, izmantojiet godpilnos nosaukumus “Kungs”, lai uzrunātu vīrieti, un “Kundze”, lai uzrunātu sievieti.
  7. Cilvēkus parasti iepazīstina ar vārdu un uzvārdu.

Latviešu komunikācijas stils

Latvieši ir pieklājīgi. Viņi var būt ārkārtīgi rezervēti. Viņi bieži nesmaida, it īpaši svešiniekiem, un viņiem nav ērti sarunāties. Bieži vien šķiet, ka viņiem ir maz grūtību pieņemt to, kas citās kultūrās tiek uzskatīts par neērtu klusēšanu. Tiklīdz attiecības būs izveidojušās, daļa no to “robežām” pazudīs.

Latvieši nav īpaši emocionāli runātāji. Ja jūs esat no kultūras, kurā roku žesti ir spēcīgi, jūs varētu vēlēties tos pielāgot vietējai praksei. Tajā pašā laikā viņi var būt ārkārtīgi tieši runātāji un fokusēti uz uzdevumiem. Gaidāmas maigas balsis. Ja jums ir skaļa balss, varat to pielāgot, veicot darījumus ar latviešiem.

Latvieši var būt tiešie komunikatori, kaut arī viņi bieži atturās no smagiem vārdiem, lai aizsargātu otra cilvēka jūtas. Kā grupa viņi komplimentus izsaka reti, un var kļūt aizdomīgi par komplimentiem, kas tiek piedāvāti pārāk viegli un bez pietiekama iemesla.

Tā kā labas manieres nosaka, ka jūs publiski neapskaužat citu personu, ir svarīgi nekritizēt kādu publiskā vietā. Uzdodot jautājumus, cenšieties būt konkrēti un pārliecinieties, ka jautājums ir īsts attiecīgajam subjektam. Neuzdodiet jautājumus tikai, lai tos uzdotu.

Biznesa sapulces

Sanāksmes bieži sākas ar vecākā viesmīlīgu runu sanāksmē. Ja tā notiek, vecākajai personai no jūsu komandas ir jāatbild ar īsu runu.

Latvijas uzņēmumi ir ārkārtīgi hierarhiski. Lēmumi tiek pieņemti uzņēmuma augšpusē, un informācija plūst uz leju tāpat kā piltuve. Ja neesat izpilddirektors, var būt neiespējami tikties ar faktisko lēmumu pieņēmēju. Jūs un jūsu uzņēmumu būs jānovērtē zemāka līmeņa darbiniekiem, un, ja jūs uzskatīs par labu potenciālo biznesa partneri, jūs uzaicinās uz nākamo tikšanos ar nākamo augstāko līmeni.

Ir ierasts turpināt sanāksmes pusdienu vai vakariņu laikā, lai gan saruna drīzāk būs sociāla, nevis uz  uzņēmējdarbību tendēta. Izmantojiet šos gadījumus, lai jūs varētu labāk iepazīt savus Latvijas kolēģus un ļaujiet viņiem iepazīt jūs kā indivīdu.

Latviešu sapulces ir oficiālas. Latvieši biznesu uztver diezgan nopietni un sagaida, ka citi rīkosies tāpat.

Tā kā viņi nevēlas publiski izrādīties muļķīgi un ir rezervēti, latvieši dod priekšroku nerunāt ar cilvēkiem, kurus viņi labi nepazīst. Šādos gadījumos var būt noderīgi sniegt sīkus rakstiskus paskaidrojumus, aizvest kolēģus pusdienās un ierosināt sarunu pēc dažām dienām. Maltīte var radīt draudzības sajūtu, un iespēja privāti pārskatīt dokumentus ļaus jūsu Latvijas kolēģiem pirms tikšanās savstarpēji pārunāt. Kad esat pārliecinājis tehniskos darbiniekus par jūsu priekšlikuma priekšrocībām, viņi palīdzēs jums virzīties augšup pa uzņēmuma komandķēdi.