Dziesmu un deju svētki

Reizi piecos gados, vienu nedēļu. Šis ir laika posms galvenajam notikumam Latvijas kultūras dzīvē – Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem. Tajā iesaistīti simtiem koru un tautas deju kolektīvu, tūkstošiem skatītāju. Svētki ir nopelnījuši lielu godu starptautiskā mērogā, tiek iekļauti UNESCO mutvārdu vēstures un nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Nākamie Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki notiks 2023. gadā.

Dziedātāju tauta

Latvieši lepni dēvē sevi par “dziedātāju tautu”, pateicoties stingrai kormūzikas un tautas deju tradīcijai, kas aizsākās jau 19. gadsimta vidū. Gadiem ejot, tas ir pārtapis par kaut ko vairāk nekā tikai “muzikālu darbību”; tā ir patriotisma izpausme, palīdzība tautas saliedēšanā. 30 000 ir liels skaits amatieru līmeņa, bet izcili talantīgu dziedātāju, deju, orķestra mūziķu, folkloras kolektīvu, amatieru teātra trupu, lietišķās mākslas un tēlotājmākslas mākslinieku un citu, kas svētkos velta sevi etniskajām tradīcijām.

Lielākie svētku pasākumi

Svētki notiek ar plašiem koncertiem Rīgā un ap to, kā arī reģionālos centros, kam seko nedēļu ilgs dziedāšanas, dejošanas un instrumentu spēlēšanas maratons, atsevišķiem kolektīviem parādoties Rīgas parkos, laukumos un citās vietās. Maģiskais svētku atklāšanas koncerts, kas notiek tajā pašā vietā, kur 1873. gadā notika 1. Vispārējie latviešu dziedāšanas svētki – Viesturdārza parks Rīgā. Daugavas stadionā sagaida aizraujoša horeogrāfija un šķietami viegla uzstāšanās, jo tūkstošiem dejotāju uz laukuma veido etniskas zīmes, simbolus. Kori tikmēr aktīvi cīnās par to, lai iegūtu titulu “labākais no labākajiem” – tā dēvētajos Koru karos. Satriecošs, grandiozs ir festivāla fināls, kurā visi krāsaino tautastērpu dalībnieki soļo gājienā pa Rīgas centru, un labākie ierodas vakarā – svētku noslēguma koncerts ar 13 000 kora dziedātāju, kas apvienojas vienā balsī. Liekas, ka latviešu kora dziesma nevar apklust, un ik pēc pieciem gadiem tās izturība pārsteidz. Pats noslēguma koncerts to apliecina ar izcilu skanējumu un horeogrāfiju, apvienojot etnisko tradīciju un mūsdienu tendences.

Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

Neskatoties uz daudz īsāku vēsturi (est.1960), tas ir ar nepacietību gaidīts un dzīvespriecīgs notikums, kurā jaunākajai paaudzei tiek dota iespēja spīdēt – soli vai divus no iestāšanās pieaugušo rindās Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos. Notiekot ik pēc pieciem gadiem, nākamie Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notiks 2020. gadā.

Svētku pirmsākumi

Valsts mēroga dziesmu un deju svētku pirmsākumi meklējami 1864. gadā, kad seši vīru kori Vidzemes laukos apvienoja spēkus sakrālajā mūzikā un tautasdziesmā; Tie tiek uzskatīti par pirmajiem Dziesmu svētkiem.