Rīgas Doma baznīcas ērģeles

Cēli un majestātiski Rīgas pilsētas torņi stiepjas debesīs, kas atspoguļojas Daugavas ūdeņos. Citu starpā, smagais un greznais tornis ir Rīgas Doma baznīcas tornis, kas pārdzīvojis gadsimtus.

Izliektās arkas ērģeļu skanējumu atkārto jau kopš 16. gadsimta vai, iespējams, vēl agrāk. Ir mainījušies Rīgas ērģeļu meistari, ir mainījušies garīdznieki Rīgas Domā, ir mainījusies valoda un dievkalpojumu tradīcijas. Un tikai ērģeles nav mainījušas savu fundamentālo dabu, lai arī klusā lūgšanā, stiprā ticībā vai priecīgā izsūtījumā tās balss vienmēr atbalsojās mūžībā.

Pirmās ievērības cienīgas Rīgas Doma ērģeles tika uzceltas 1601. gadā. Ērģeļu celtnieka Jēkaba ​​Rāba projektētā ērģeļu fasāde tagad veido esošo ērģeļu fasādes centrālo daļu. Izstrādes gaitā izredzes tika paplašinātas līdz ar instrumenta paplašināšanu. To apbrīnoja arī sabiedrība un Rīgas viesi, kas bija pulcējušies jauno Doma ērģeļu iesvētīšanai un pirmajiem koncertiem 1884. gadā. Rīga bija ieguvusi instrumentu, ar ko lepoties – ērģeles, kuras uzcēla slavenā vācu ērģeļu celtniecības kompānija EFWalcker & Co, kas tajā laikā bija lielākās un modernākās Eiropā. Lai arī viņš nekad nav bijis šeit, Francs Lists diezgan labi pazina šo instrumentu; viņš uzrakstīja kora skaņdarbu “Nun danket alle Gott” ērģeļu iesvētīšanas pasākumam.

Spēlējot Rīgas Doma ērģeles, atrodot kopīgo ar četru rokasgrāmatu melnbalto taustiņu līnijām un pedāļa tastatūru vai atrodot nepieciešamās un vispiemērotākās pieturas kombinācijas katram kompozīcijas fragmentam – tā ir lieliska un brīnišķīga pieredze katram ērģelniekam. Citur Eiropā nav palicis daudz romantisku šāda veida instrumentu, kas būtu saglabājuši savu oriģinālo un neatkārtojamo skanējumu. Labas ērģeles izpildītājam dod spārnus, bet labs izpildītājs kopā ar ērģeļu skanējumu spārnus aizdod mums – klausītājiem. Labs izpildītājs iedvesmo mūsu iztēli, jūtas un garu. Rīgas Doma ērģelēs muzicējuši vairāki pasaulslaveni ērģelnieki: M.Duruflé, E.Gigout un JJGrünenwald (Francija), F.Peeters un J.Sluise(Beļģija), N.Rostorns un Dž. .Daltons (Anglija), A.Webbersinke un H.Kollum (Vācija), L.Roizman (Krievija), H.Lepnurm (Igaunija), E.Kooiman (Nīderlande) un daudzi citi. Arī A.Guilmans šeit ir bijis 1884. gadā.

Skatam paveras tikai neliela daļa no 6768 ērģeļu caurulēm. Pārējo, dažāda lieluma un dažādas formas caurules nevar redzēt, bet var dzirdēt. Grupētas 124 pieturvietās un sakārtotas rindās, caurules rada romantisko ērģeļu bagātīgo krāsu paleti. Šīs dziedošās varavīksnes tembru krāsas ir visdažādākās – spilgtas un mīkstinātas, maigas un skarbas, sudrabainas un samtainas.

Šādam ļoti sarežģītam instrumentam noteikti nepieciešama atbilstoša ikdienas aprūpe, ko gadiem ilgi nodrošina neredzamie spēki – Rīgas Doma ērģeļu eksperti. 1962. gadā ērģelēm tika veikti pamatīgi remontdarbi, ko veica vācu firma Hermann Eule, bet 1984. gadā tika pabeigta ērģeļu atjaunošana, ko uzraudzīja Nīderlandes ērģeļu celtniecības uzņēmums Flentrop Orgelbow BV – Zaandamm, atdodot tās vēsturisko formu un melodiju. Vienlaikus tika pieminēta arī šī brīnišķīgā instrumenta simtgade.